Periodontālās ārstēšanas cenas
PRF
Ar trombocītiem bagātināts fibrīns
70–150 €
SINUSA LIFTINGS
Ar slēgto metodi, ieskaitot materiāla cenu
500 €
SINUSA LIFTINGS
Ar atvērto metodi, ieskaitot materiāla cenu
1000 €
KIRETĀŽA
Viens zobs
30–50 €
LĒVERA OPERĀCIJA
100 €
LĒVERA OPERĀCIJA
Reģenerējot kabatu
100 €
KAULA AUGMENTĀCIJA
500 €
RETINĒTA ZOBA ATSEGŠANA
150 €
SAITĪTES PLASTIKA
150 €
RECESIJU ĀRSTĒŠANA
Viens zobs
400 €
MUTES DOBUMA PRIEKŠTELPAS PADZIĻINĀŠANA
500 €
SMAIDA LĪNIJAS SMAGANU KOREKCIJA
Viena zobs
200 €
SMAGANU KOREKCIJA: ĶIRURĢISKA – GINGIVEKTOMIJA
Viena zobs
100 €
KROŅA PAGARINĀŠANA
Viena zobs
100–200 €
ZOBA SAKNES AMPUTĀCIJA, OSTEOPLASTIKA
Viena zobs
150 €
SAKNES REZEKCIJA – CISTEKTOMIJA
Viena zobs
400–500 €
IMPLANTA IZŅEMŠANA
100 €
Dotās cenas ir orientējošas. Precīzu cenu ārsts pateiks tikai pēc individuālas konsultācijas.
Ja nekvalitatīvi vai nepietiekami bieži tīrāt zobus, regulāri neapmeklējat mutes higiēnistu, smaganu rieviņās un uz zobu virsmas uzkrājas mīkstais aplikums, kurā rodas baktērijas. Ja šis aplikums netiek laicīgi likvidēts, smaganas pietūkst, sāk asiņot. Tie ir pirmie smaganu iekaisuma (gingivīta) simptomi. Siekalās esošo minerālu iedarbības dēļ nenotīrītais aplikums vēlāk sāk sacietēt un kļūst par zobakmeni. Zobakmens veidojas ne tikai virs smaganām, bet arī zem tām, tādējādi tiek traucēta smaganu asinsrite, sagrauta periodonta saite, savukārt starp smaganām un zobu rodas sprauga – „smaganu kabata”. Laika gaitā iekaisums plešas, aptver ne vien smaganas, bet arī žokļa kaulu, sākas kaulaudu zudums. Tā gingivīts kļūst par periodontītu.
Periodonta slimības bieži nomoka tos, kas slimo ar cukura diabētu. Šādos gadījumos smaganu iekaisuma pazīmes kļūst redzamas agri. Cukura diabēts novājina imūnsistēmu, tāpēc pietiek ar vissīkāko kairinātāju, svešķermeni, kas nedaudz ilgāk palicis mutē, un mutes imunitāte reaģē agresīvāk, smaganu un kaula iekaisums attīstās straujāk. Periodonta slimību rašanos ietekmē arī iedzimtība, smēķēšana un stress.
Kad izšķīlies jauns zobs, uz tā virsmas no siekalām izveidojas bezkrāsaina plēvīte. Uz šīs plēvītes uzkrājas baktērijas, kas atrodas mutes dobumā, un sāk veidoties aplikums. Ja rūpīgi neiztīrāt zobus un zobu starpas, tur paliek lipīga kārtiņa. Ja šo aplikumu nenotīrāt ilgāku laiku, tas mineralizējas, zem smaganām vai virs tām izveidojas zobakmens. Ja tas netiek noņemts, tas izraisa smaganu un ap to esošo kaulaudu iekaisumu un slimības.
Zobu aplikums visbiežāk rodas, ja vispār netīrāt zobus, pastāvīgi aizmirstat tos tīrīt (rītā un vakarā), tīrāt nepareizi, lietojat nekvalitatīvu zobu birsti vai zobu pastu. Zobakmens veidojas arī tad, ja košļājat tikai ar vienu žokļa pusi (kreiso vai labo), vai arī jums ir nepareizs sakodiens.
Ēdot cietu pārtiku, augļus, dārzeņus, zobi dabiski notīrās paši. Diemžēl šodien skolās bērni augļu un dārzeņu vietā bieži vien izvēlas čipsus, cepumus, smalkmaizītes. Ēdot mīkstu pārtiku, zobi paši dabiski nenotīrās, un pēc zināma laika minerāli no siekalām uzsūcas mutē esošajā mīkstajā aplikumā, kurš sacietē. Tā izveidojas zobakmens. Pie tā virsmas atkal uzkrājas mīkstais aplikums, kas sacietē, un akmens aug.
Zobakmeņu sastāvs mainās – to ietekmē akmeņu vecums, cietība, izveidošanās vieta. Ar parastu zobu birsti un pastu no tiem nevar atbrīvoties, tāpēc obligāti regulāri apmeklējiet mutes higiēnistu.
Tiesa, ir tādi cilvēki, kuru mutē zobakmens nekad neizveidojas. Taču tādu ir tikai 5 procenti. Visiem pārējiem rekomendējam 2 reizes gadā veikt mutes higiēnas procedūru. Ir arī tādi cilvēki, kuriem mutē zobakmens veidojas ātrāk nekā parasti. Ja esat viens no tiem, apmeklējiet higiēnistu biežāk. Tādu cilvēku nav daudz – arī aptuveni 5 procenti. Interesanti, ka vīriešu mutē zobakmeņi veidojas biežāk un to ir vairāk nekā uz sieviešu zobiem.
Bieži vien pie periodontologa vēršamies pārāk vēlu, kad progresējusī slimība izraisa lielu diskomfortu: zobi jau ir sākuši kustēties, kļūst grūti košļāt. Tāpēc ir svarīgi prast atpazīt periodonta slimību simptomus.
Galvenais simptoms, kas rāda iespējamu iekaisumu: smaganu asiņošana. Sākumā to pamanīsiet, tīrot zobus, bet vēlāk – ēdot. Slimībai progresējot, smaganas bieži asiņo bez iemesla.
Vajadzētu sākt rīkoties, ja esat pamanījuši smaganu izmaiņas (tās kļuvušas lielākas, pietūkušas, kļuvušas jutīgākas, ir izmainījusies to krāsa). Kad iekaisums sasniedz kaulu, parādās strutaini izdalījumi no smaganām, no mutes pastāvīgi nāk slikta smaka.
Ja ir šādi simptomi vai jums radušās šaubas, piesakieties uz konsultāciju. Tās laikā apskatīsimies un izvērtēsim esošo situāciju, kā arī nozīmēsim ārstēšanu, ja tā būs nepieciešama. Vissvarīgākais ir ilgi nevilcinieties.
Gingivīts, saukts arī par smaganu iekaisumu, ir pati agrīnākā periodonta (saistaudu, kas ieskauj zobu) slimības stadija, kad tas bojā tikai mīkstos audus (smaganas). Neārstēts gingivīts var attīstīties par smagākām slimībām, taču, laikus pamanot pirmās smaganu iekaisuma pazīmes un vēršoties pie ārsta periodontologa, var izvairīties no slimības komplikācijām un pilnībā izveseļoties.
Gingivītu visbiežāk izraisa mīkstajā zobu aplikumā esošas baktērijas. Ja jūsu imunitāte ir novājināta, smaganu iekaisumu var izraisīt arī pavisam neliela bakteriāla aplikuma uzkrāšanās.
Taču gingivīts var būt arī nebakteriālas izcelsmes. To var izraisīt lietojamie medikamenti, hormonu izmaiņas (grūtniecība, nobriešana), ēšanas traucējumi vai nepilnvērtīgs uzturs, cukura diabēts un citas slimības. Tādos gadījumos mēs piemeklējam individuālu ārstēšanu.
Gingivīta galvenā pazīme – asiņojošas smaganas. Sākumā asiņošanu pamanīsiet tikai, tīrot zobus, bet vēlāk – ēdot. Gingivītam progresējot, smaganas asiņo arī bez jebkāda iemesla. Šīs pazīmes bieži pavada arī smaganu sāpes, slikta smaka no mutes, smaganu krāsas izmaiņas, to pietūkums. Sākumā smaganas kļūst mazliet sārtākas, bet vēlāk – koši sarkanas vai pat tumši zilas. Asiņošana rāda, ka ir „ieslēgusies” imūnsistēma, kas, izdalīdama noteiktas vielas, iznīcina mutes aplikumos esošās baktērijas un neitralizē to toksīnus. Imūnsistēmas antibakteriālās vielas mutē nokļūst caur asinsvadu sieniņām, kuras iekaisuma gadījumā kļūst mazāk blīvas, un tāpēc smaganas asiņo no nelielas pieskaršanās ar cietāku pārtiku, zobu birsti.
Lokāls (viena–triju zobu) smaganu iekaisums var rasties arī nepietiekami nopulētu, nodrupušu zobu plombu malu, nekvalitatīvu zobu protēžu vai nepareizas zobu pozīcijas dēļ. Tad ir jūtamas smaganu sāpes, un tās asiņo tikai skartajā vietā.
Bieži cilvēki sūdzas par jutīgām smaganām, tāpēc lieto ļoti mīkstas zobu birstes, zobus tīra īsāku laiku, retāk vai vispār pārtrauc to darīt, domādami, ka smaganas tiek traumētas tieši tīrīšanas laikā. Patiesībā vajadzētu rīkoties pretēji. Laicīgi pamanīt pirmās gingivīta pazīmes un sākt rūpīgāk tīrīt zobus, kā arī rūpēties par mutes higiēnu. Tādējādi varat izvairīties no komplikācijām, kas izraisa nopietnāku slimību – periodontītu.
Ārstējot gingivītu, vispirms mēs likvidējam smaganu iekaisuma rašanās cēloņus: uzkrājušos zobakmeņus un mīksto aplikumu. Šim nolūkam veicam profesionālu mutes higiēnas procedūru. Vēlāk jūsu pienākums ir ļoti rūpīgi kopt zobus: tīrīt tos vismaz divas reizes (rītā un vakarā), atbrīvoties no pārtikas pārpalikumiem zobu starpās ar zobu diegu un starpzobu birstīti, skalot muti ar pretiekaisuma, ārstnieciskajiem un profilaktiskajiem skalošanas līdzekļiem, vairākas (rekomendējam 3–4) reizes gadā veikt profesionālu mutes higiēnu zobārstniecības klīnikā.
Ja smaganu iekaisums ir lokāls, to ārstējam, nopulējot vai nomainot vecas plombas, zobu kroņus, notīrot uzkrājušos aplikumu.
Svarīga smaganu iekaisuma ārstēšanas daļa ir mācīties labāk, rūpīgāk un atbildīgāk rūpēties par savu mutes higiēnu. Mūsu ārsts periodontologs vai mutes higiēnists palīdzēs jums izvēlēties piemērotus mutes kopšanas līdzekļus, pamācīs, kā tīrīt zobus ar birsti, zobu diegu u. tml. Viņi ieteiks arī uztura pārmaiņas un līdzekļus imunitātes stiprināšanai.
Svarīga ir ārsta un pacienta sadarbība. Tā kā smaganu iekaisums ir slimība, kuras cēloņi lielākoties ir pacienta dzīvesveids un mutes higiēnai veltāmā uzmanība, smaganu iekaisuma ārstēšana ir ļoti atkarīga no jūsu motivācijas un vēlmes izveseļoties. Mēs varam likvidēt gingivīta cēloni, pamācīt, kā kopt zobus, taču tikai jūs pats varat nepieļaut jaunas slimības rašanos un komplikācijas. Ja neveiksiet rūpīgu mutes higiēnu, pat smaganu iekaisuma un tā komplikāciju (periodontīta) ķirurģiska ārstēšana nenesīs gaidīto rezultātu. Tāpēc gingivīta ārstēšanu var saukt par komandas darbu. Ja mēs kopā saskanīgi strādāsim, jūs priecāsieties par veselīgu un skaistu smaidu!
Ar periodontītu saslimst tad, kad neārstēts smaganu iekaisums (gingivīts) progresē. Periodontīts, zobu ieskaujošo audu iekaisums, bojā ne vien smaganas, bet arī alveolāro kaulu.
Visbiežāk periodontīta izcelsme ir bakteriāla. Neārstējot gingivītu un tad, kad ir traucēta smaganu asinsrite, baktērijas migrē uz dziļākiem audiem, sāk noārdīties periodonta saite, izzūd ap zobiem esošie kaulaudi, zobi sāk kustēties.
Periodontīta rašanos ietekmē personas mutes kopšana, iedzimtība (radinieku nosliece uz šo slimību), lietojamie medikamenti, hormonālas pārmaiņas (grūtniecība), dažādas slimības (ēšanas traucējumi, cukura diabēts u. c.). Periodonta slimības var rasties arī citu mutes dobuma problēmu – nepareizas atsevišķu zobu pozīcijas vai izvietojuma, nepareiza sakodiena – dēļ.
Ārstēšanas gaitu nosaka ārsts periodontologs. Ārstēšana sastāv no vairākiem posmiem. Visā slimības stabilizēšanas procesā ļoti svarīgs ir pacienta, mutes higiēnista un ārsta periodontologa komandas darbs.
SVARĪGI! Periodontīts ir neizārstējama slimība. Visu procedūru mērķis ir stabilizēt kaulaudu zudumu un iemācīt pacientam mainīt individuālās higiēnas ieradumus. Stabilus ilgstošus rezultātus var sasniegt, tikai ievērojot nozīmēto mutes higiēnas grafiku, periodiski veicot pārbaudes pie ārsta periodontologa, ievērojot ideālu personisko mutes higiēnu, mainot uzturu, kā arī atsakoties no kaitīgiem ieradumiem.
Smaganu atkāpšanās jeb recesija – smaganu noslīdēšana no zoba, atsedzot zobu saknes. Pacienti visbiežāk vēršas klīnikā sakarā ar neestētiska izskata atsegtām zobu saknēm priekšējo zobu zonā, sūdzas par zobu palielinātu jutīgumu.
Smaganu recesijas rašanos ietekmē daudzi faktori. Atkāpšanās var rasties anatomiski plāna, ārēji sakni nosedzoša kaula, plāna smaganu fenotipa dēļ, ortodontiskās ārstēšanas, nepareizas zobu tīrīšanas (veicot horizontālas kustības, tīrot ar pārāk lielu spēku, ar nepareizas cietības birsti), smaganu iekaisumu rezultātā, augstas saitītes pozīcijas dēļ, ja ir maz piesaistījušos smaganu. Neārstējot smaganu atkāpšanās progresēšana var sasniegt līdz pat 85 %.
Ja atkāpšanās progresē, klīnikā piemērojam ķirurģisko ārstēšanu un veicam tālāk norādītās procedūras.
Saitītes plastika. Ja, kustinot lūpas (vaigus), augstu/zemu piestiprinātas apakšlūpas / virslūpas (vaigu) saitītes stiepj smaganas uz leju / uz augšu, vietējā narkozē veicam frenulektomiju.
Smaganu recesijas plastika. Ja ir estētiski iemesli, atkāpšanās progresē, ir apgrūtināta atsegušās saknes pašattīrīšanās, izpaužas zoba jutīgums, veicam smaganu atkāpšanās plastisko operāciju.
Ķirurģiskās procedūras veicam ar daļējo narkozi. Pirms smaganu atkāpšanās ārstēšanas obligāti veiciet profesionālu mutes higiēnu, lai likvidētu mīksto aplikumu un zobakmeņus, kas palēnina smaganu dzīšanu pēc operācijas.
Ķirurģiskās ārstēšanas metožu ir daudz, tāpēc katram vispiemērotāko veidu palīdzēs rast profesionāli šīs jomas speciālisti, ņemot vērā jūsu mutes dobuma individuālās īpašības.
Pēcoperācijas mutes kopšana ir ļoti svarīga, no tās ir atkarīga ārstēšanas veiksme un rezultāti, tāpēc jums jāpilda ārsta norādījumi un stingri jāievēro pēcoperācijas režīma vadlīnijas.
Smaganu augstuma korekcija – plastiskā smaganu procedūra, kuras mērķis ir padarīt līdzenu smaganu līniju. Šīs procedūras mēdz būt nepieciešamas pēc ortodontiskās ārstēšanas, novērojot pārāk īsus augšžokļa priekšējās daļas zobu kroņus un pārāk lielu smaganu ekspozīciju. Tāpat arī pirms protezēšanas ar venīriem vai plānojot estētisko plombēšanu. Smaida plānošana tiek veikta komandā ar ārstu restauratoru un zobu tehniķu laboratoriju. Digitāli izplānojot jaunu smaida līniju, attēlu pārnesam uz pacienta muti un veicam „smaida pielaikošanu”. Tālāk tehniķu laboratorijā izgatavojam ķirurģisko gidu, saskaņā ar kuru ārsts periodontologs veic smaganu konturēšanu.
Mūsu klīnikas ārste periodontoloģe Monika Ambrasiene izmanto progresīvu smaganu plastikas metodiku ar ķirurģiskā gida tehnoloģiju. Pēc tās dzīšana noris bez diskomforta, un pēc nedēļas jau var novērot sadzijušas smaganas, bet tālākos restaurēšanas darbus var veikt par diviem mēnešiem agrāk nekā, ja zobu pagarināšana tiek veikta parastajā veidā.