Periodontoloģija

Kad izšķīlies jauns zobs, uz tā virsmas no siekalām izveidojas bezkrāsaina plēvīte. Uz šīs plēvītes uzkrājas baktērijas, kas atrodas mutes dobumā, un sāk veidoties aplikums. Ja rūpīgi neiztīrāt zobus un zobu starpas, tur paliek lipīga kārtiņa. Ja šo aplikumu nenotīrāt ilgāku laiku, tas mineralizējas, zem smaganām vai virs tām izveidojas zobakmens. Ja tas netiek noņemts, tas izraisa smaganu un ap to esošo kaulaudu iekaisumu un slimības.

Iespējamie aplikuma veidošanās iemesli:

• Mutes dobumā esošo baktēriju daudzums un veidi.
• Zobu virsmas reljefs.
• Baktēriju radniecīgums, nosliece uz savienošanos.
• Mutes higiēna.
• Siekalu sastāvs (visbiežāk cietais aplikums veidojas tur, kur atveras siekalu dziedzeri).
• Dzeramā ūdens īpašības (ūdens cietība, tajā esošie minerāli ietekmē siekalu sastāvu).
• Uztura ieradumi (mīksta pārtika, nepietiekama košļāšana, nepareizs sakodiens).
• Slimības (slimojot ar nieru slimībām, astmu vai cistisko fibrozi, veidojas vairāk zobakmeņu).
• Smēķēšana.

Zobu aplikums visbiežāk rodas, ja vispār netīrāt zobus, pastāvīgi aizmirstat tos tīrīt (rītā un vakarā), tīrāt nepareizi, lietojat nekvalitatīvu zobu birsti vai zobu pastu. Zobakmens veidojas arī tad, ja košļājat tikai ar vienu žokļa pusi (kreiso vai labo), vai arī jums ir nepareizs sakodiens.

Ēdot cietu pārtiku, augļus, dārzeņus, zobi dabiski notīrās paši. Diemžēl šodien skolās bērni augļu un dārzeņu vietā bieži vien izvēlas čipsus, cepumus, smalkmaizītes. Ēdot mīkstu pārtiku, zobi paši dabiski nenotīrās, un pēc zināma laika minerāli no siekalām uzsūcas mutē esošajā mīkstajā aplikumā, kurš sacietē. Tā izveidojas zobakmens. Pie tā virsmas atkal uzkrājas mīkstais aplikums, kas sacietē, un akmens aug.

Zobakmeņu sastāvs mainās – to ietekmē akmeņu vecums, cietība, izveidošanās vieta. Ar parastu zobu birsti un pastu no tiem nevar atbrīvoties, tāpēc obligāti regulāri apmeklējiet mutes higiēnistu.

Tiesa, ir tādi cilvēki, kuru mutē zobakmens nekad neizveidojas. Taču tādu ir tikai 5 procenti. Visiem pārējiem rekomendējam 2 reizes gadā veikt mutes higiēnas procedūru. Ir arī tādi cilvēki, kuriem mutē zobakmens veidojas ātrāk nekā parasti. Ja esat viens no tiem, apmeklējiet higiēnistu biežāk. Tādu cilvēku nav daudz – arī aptuveni 5 procenti. Interesanti, ka vīriešu mutē zobakmeņi veidojas biežāk un to ir vairāk nekā uz sieviešu zobiem.

Bieži vien pie periodontologa vēršamies pārāk vēlu, kad progresējusī slimība izraisa lielu diskomfortu: zobi jau ir sākuši kustēties, kļūst grūti košļāt. Tāpēc ir svarīgi prast atpazīt periodonta slimību simptomus.

Galvenais simptoms, kas rāda iespējamu iekaisumu: smaganu asiņošana. Sākumā to pamanīsiet, tīrot zobus, bet vēlāk – ēdot. Slimībai progresējot, smaganas bieži asiņo bez iemesla.

Vajadzētu sākt rīkoties, ja esat pamanījuši smaganu izmaiņas (tās kļuvušas lielākas, pietūkušas, kļuvušas jutīgākas, ir izmainījusies to krāsa). Kad iekaisums sasniedz kaulu, parādās strutaini izdalījumi no smaganām, no mutes pastāvīgi nāk slikta smaka.

Ja ir šādi simptomi vai jums radušās šaubas, piesakieties uz konsultāciju. Tās laikā apskatīsimies un izvērtēsim esošo situāciju, kā arī nozīmēsim ārstēšanu, ja tā būs nepieciešama. Vissvarīgākais ir ilgi nevilcinieties.

Gingivīts, saukts arī par smaganu iekaisumu, ir pati agrīnākā periodonta (saistaudu, kas ieskauj zobu) slimības stadija, kad tas bojā tikai mīkstos audus (smaganas). Neārstēts gingivīts var attīstīties par smagākām slimībām, taču, laikus pamanot pirmās smaganu iekaisuma pazīmes un vēršoties pie ārsta periodontologa, var izvairīties no slimības komplikācijām un pilnībā izveseļoties.

Gingivītu visbiežāk izraisa mīkstajā zobu aplikumā esošas baktērijas. Ja jūsu imunitāte ir novājināta, smaganu iekaisumu var izraisīt arī pavisam neliela bakteriāla aplikuma uzkrāšanās.

Taču gingivīts var būt arī nebakteriālas izcelsmes. To var izraisīt lietojamie medikamenti, hormonu izmaiņas (grūtniecība, nobriešana), ēšanas traucējumi vai nepilnvērtīgs uzturs, cukura diabēts un citas slimības. Tādos gadījumos mēs piemeklējam individuālu ārstēšanu.

Galvenie riska faktori, kas ietekmē gingivīta rašanos:

• Nepietiekama personiskā mutes higiēna.
• Neregulāras vizītes pie mutes higiēnista.
• Kariess.
• Smēķēšana.
• Zobu starpās iestrēguši pārtikas pārpalikumi.
• Nekvalitatīvi zobu kroņi, protēzes, plombas.
• Bērnu elpošana caur muti.
• Novājināta imunitāte.

Gingivīta galvenā pazīme – asiņojošas smaganas. Sākumā asiņošanu pamanīsiet tikai, tīrot zobus, bet vēlāk – ēdot. Gingivītam progresējot, smaganas asiņo arī bez jebkāda iemesla. Šīs pazīmes bieži pavada arī smaganu sāpes, slikta smaka no mutes, smaganu krāsas izmaiņas, to pietūkums. Sākumā smaganas kļūst mazliet sārtākas, bet vēlāk – koši sarkanas vai pat tumši zilas. Asiņošana rāda, ka ir „ieslēgusies” imūnsistēma, kas, izdalīdama noteiktas vielas, iznīcina mutes aplikumos esošās baktērijas un neitralizē to toksīnus. Imūnsistēmas antibakteriālās vielas mutē nokļūst caur asinsvadu sieniņām, kuras iekaisuma gadījumā kļūst mazāk blīvas, un tāpēc smaganas asiņo no nelielas pieskaršanās ar cietāku pārtiku, zobu birsti.

Lokāls (viena–triju zobu) smaganu iekaisums var rasties arī nepietiekami nopulētu, nodrupušu zobu plombu malu, nekvalitatīvu zobu protēžu vai nepareizas zobu pozīcijas dēļ. Tad ir jūtamas smaganu sāpes, un tās asiņo tikai skartajā vietā.

Bieži cilvēki sūdzas par jutīgām smaganām, tāpēc lieto ļoti mīkstas zobu birstes, zobus tīra īsāku laiku, retāk vai vispār pārtrauc to darīt, domādami, ka smaganas tiek traumētas tieši tīrīšanas laikā. Patiesībā vajadzētu rīkoties pretēji. Laicīgi pamanīt pirmās gingivīta pazīmes un sākt rūpīgāk tīrīt zobus, kā arī rūpēties par mutes higiēnu. Tādējādi varat izvairīties no komplikācijām, kas izraisa nopietnāku slimību – periodontītu.

Ārstējot gingivītu, vispirms mēs likvidējam smaganu iekaisuma rašanās cēloņus: uzkrājušos zobakmeņus un mīksto aplikumu. Šim nolūkam veicam profesionālu mutes higiēnas procedūru. Vēlāk jūsu pienākums ir ļoti rūpīgi kopt zobus: tīrīt tos vismaz divas reizes (rītā un vakarā), atbrīvoties no pārtikas pārpalikumiem zobu starpās ar zobu diegu un starpzobu birstīti, skalot muti ar pretiekaisuma, ārstnieciskajiem un profilaktiskajiem skalošanas līdzekļiem, vairākas (rekomendējam 3–4) reizes gadā veikt profesionālu mutes higiēnu zobārstniecības klīnikā.

Ja smaganu iekaisums ir lokāls, to ārstējam, nopulējot vai nomainot vecas plombas, zobu kroņus, notīrot uzkrājušos aplikumu.

Svarīga smaganu iekaisuma ārstēšanas daļa ir mācīties labāk, rūpīgāk un atbildīgāk rūpēties par savu mutes higiēnu. Mūsu ārsts periodontologs vai mutes higiēnists palīdzēs jums izvēlēties piemērotus mutes kopšanas līdzekļus, pamācīs, kā tīrīt zobus ar birsti, zobu diegu u. tml. Viņi ieteiks arī uztura pārmaiņas un līdzekļus imunitātes stiprināšanai.

Svarīga ir ārsta un pacienta sadarbība. Tā kā smaganu iekaisums ir slimība, kuras cēloņi lielākoties ir pacienta dzīvesveids un mutes higiēnai veltāmā uzmanība, smaganu iekaisuma ārstēšana ir ļoti atkarīga no jūsu motivācijas un vēlmes izveseļoties. Mēs varam likvidēt gingivīta cēloni, pamācīt, kā kopt zobus, taču tikai jūs pats varat nepieļaut jaunas slimības rašanos un komplikācijas. Ja neveiksiet rūpīgu mutes higiēnu, pat smaganu iekaisuma un tā komplikāciju (periodontīta) ķirurģiska ārstēšana nenesīs gaidīto rezultātu. Tāpēc gingivīta ārstēšanu var saukt par komandas darbu. Ja mēs kopā saskanīgi strādāsim, jūs priecāsieties par veselīgu un skaistu smaidu!

Ar periodontītu saslimst tad, kad neārstēts smaganu iekaisums (gingivīts) progresē. Periodontīts, zobu ieskaujošo audu iekaisums, bojā ne vien smaganas, bet arī alveolāro kaulu.

Visbiežāk periodontīta izcelsme ir bakteriāla. Neārstējot gingivītu un tad, kad ir traucēta smaganu asinsrite, baktērijas migrē uz dziļākiem audiem, sāk noārdīties periodonta saite, izzūd ap zobiem esošie kaulaudi, zobi sāk kustēties.

Periodontīta rašanos ietekmē personas mutes kopšana, iedzimtība (radinieku nosliece uz šo slimību), lietojamie medikamenti, hormonālas pārmaiņas (grūtniecība), dažādas slimības (ēšanas traucējumi, cukura diabēts u. c.). Periodonta slimības var rasties arī citu mutes dobuma problēmu – nepareizas atsevišķu zobu pozīcijas vai izvietojuma, nepareiza sakodiena – dēļ.

Periodontīta simptomi:

• Asiņojošas smaganas.
• Strutu izdalījumi no smaganām.
• Mainījusies smaganu krāsa.
• Slikta smaka no mutes.
• Kustīgi, ļodzīgi, jutīgi zobi.

Ārstēšanas gaitu nosaka ārsts periodontologs. Ārstēšana sastāv no vairākiem posmiem. Visā slimības stabilizēšanas procesā ļoti svarīgs ir pacienta, mutes higiēnista un ārsta periodontologa komandas darbs.

• Higiēnas posms
  Tas ir 2–3 mēnešus ilgs darbs kopā ar mutes higiēnistu. Šī posma mērķis: maksimāli samazināt smaganu iekaisumu un panākt kvalitatīvu, veselīgu smaganu konsistenci bez asiņošanas. Higiēnista apmeklējuma laikā notiek individuālās mutes higiēnas apmācība, motivācijas palielināšana, personisko mutes kopšanas līdzekļu piemeklēšana un pielāgošana ikdienas lietošanai.
• Konservatīvā (bezoperācijas) ārstēšana
  Šo ārstēšanu veic ārsts periodontologs vienas vai divu vizīšu laikā, ņemot vērā pacienta situāciju un spēju izturēt ilgu vizīti. Šajā posmā dezinficē atlikušās periodontālās kabatas, noņem biofilmu, līdzina un pulē sakņu virsmas. Procedūra tiek veikta, izmantojot vietējo narkozi.
• Ķirurģiskā periodontīta ārstēšana
  Ja pēc 6–9 mēnešiem no periodontīta ārstēšanas sākuma joprojām tiek zondētas periodontālās kabatas, pacienta individuālā mutes kopšana ir laba un netiek atrasts aplikums, atlikušajās zonās piemēro ķirurģisko periodontīta ārstēšanu ar periodontālo kabatu reģenerāciju.
• Uzturošais posms
  Pēc aktīvās ārstēšanas beigām un periodonta stāvokļa stabilizēšanas pacientam tiek piemērota uzturošā periodonta terapija – regulāras vizītes pie mutes higiēnista saskaņā ar ārsta periodontologa nozīmētu grafiku. Uzturošās terapijas vizītes ir obligātas ik pa 2/3/4 mēnešiem, ņemot vērā individuālās pacienta higiēnas iemaņas, kaitīgos ieradumus, slimības progresēšanas riska pakāpi.

SVARĪGI! Periodontīts ir neizārstējama slimība. Visu procedūru mērķis ir stabilizēt kaulaudu zudumu un iemācīt pacientam mainīt individuālās higiēnas ieradumus. Stabilus ilgstošus rezultātus var sasniegt, tikai ievērojot nozīmēto mutes higiēnas grafiku, periodiski veicot pārbaudes pie ārsta periodontologa, ievērojot ideālu personisko mutes higiēnu, mainot uzturu, kā arī atsakoties no kaitīgiem ieradumiem.

Smaganu atkāpšanās jeb recesija – smaganu noslīdēšana no zoba, atsedzot zobu saknes. Pacienti visbiežāk vēršas klīnikā sakarā ar neestētiska izskata atsegtām zobu saknēm priekšējo zobu zonā, sūdzas par zobu palielinātu jutīgumu. 

Smaganu recesijas rašanos ietekmē daudzi faktori. Atkāpšanās var rasties anatomiski plāna, ārēji sakni nosedzoša kaula, plāna smaganu fenotipa dēļ, ortodontiskās ārstēšanas, nepareizas zobu tīrīšanas (veicot horizontālas kustības, tīrot ar pārāk lielu spēku, ar nepareizas cietības birsti), smaganu iekaisumu rezultātā, augstas saitītes pozīcijas dēļ, ja ir maz piesaistījušos smaganu. Neārstējot smaganu atkāpšanās progresēšana var sasniegt līdz pat 85 %. 

Ja atkāpšanās progresē, klīnikā piemērojam ķirurģisko ārstēšanu un veicam tālāk norādītās procedūras.

Saitītes plastika. Ja, kustinot lūpas (vaigus), augstu/zemu piestiprinātas apakšlūpas / virslūpas (vaigu) saitītes stiepj smaganas uz leju / uz augšu, vietējā narkozē veicam frenulektomiju.

Smaganu recesijas plastika. Ja ir estētiski iemesli, atkāpšanās progresē, ir apgrūtināta atsegušās saknes pašattīrīšanās, izpaužas zoba jutīgums, veicam smaganu atkāpšanās plastisko operāciju.

Ķirurģiskās procedūras veicam ar daļējo narkozi. Pirms smaganu atkāpšanās ārstēšanas obligāti veiciet profesionālu mutes higiēnu, lai likvidētu mīksto aplikumu un zobakmeņus, kas palēnina smaganu dzīšanu pēc operācijas.

Ķirurģiskās ārstēšanas metožu ir daudz, tāpēc katram vispiemērotāko veidu palīdzēs rast profesionāli šīs jomas speciālisti, ņemot vērā jūsu mutes dobuma individuālās īpašības.

Pēcoperācijas mutes kopšana ir ļoti svarīga, no tās ir atkarīga ārstēšanas veiksme un rezultāti, tāpēc jums jāpilda ārsta norādījumi un stingri jāievēro pēcoperācijas režīma vadlīnijas.

Smaganu augstuma korekcija – plastiskā smaganu procedūra, kuras mērķis ir padarīt līdzenu smaganu līniju. Šīs procedūras mēdz būt nepieciešamas pēc ortodontiskās ārstēšanas, novērojot pārāk īsus augšžokļa priekšējās daļas zobu kroņus un pārāk lielu smaganu ekspozīciju. Tāpat arī pirms protezēšanas ar venīriem vai plānojot estētisko plombēšanu. Smaida plānošana tiek veikta komandā ar ārstu restauratoru un zobu tehniķu laboratoriju. Digitāli izplānojot jaunu smaida līniju, attēlu pārnesam uz pacienta muti un veicam „smaida pielaikošanu”. Tālāk tehniķu laboratorijā izgatavojam ķirurģisko gidu, saskaņā ar kuru ārsts periodontologs veic smaganu konturēšanu.

Mūsu klīnikas ārste periodontoloģe Monika Ambrasiene izmanto progresīvu smaganu plastikas metodiku ar ķirurģiskā gida tehnoloģiju. Pēc tās dzīšana noris bez diskomforta, un pēc nedēļas jau var novērot sadzijušas smaganas, bet tālākos restaurēšanas darbus var veikt par diviem mēnešiem agrāk nekā, ja zobu pagarināšana tiek veikta parastajā veidā.