Zobu balināšana

Kopš seniem laikiem mēs meklējam dažādus veidus, kā izbalināt savus zobus. Senie ēģiptieši šim nolūkam izmantoja pumeka pulveri, saberztas olu čaumalas un vīna etiķi. Viduslaikos zobus padarīja gaišākus, noslīpējot ar metāla vīlēm un pārklājot ar slāpekļskābi. Tie izbalēja, taču palika neatgriezeniski sabojāti. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā zobu balināšanu bez kaitīgas blakus iedarbības uz zoba struktūru.

Ar ūdeņraža peroksīdu pirmo reizi zobus izbalināja 1884. gadā. Pateicoties mazai molekulmasai, tas caur emalju iekļūst dentīnā, nebojājot zoba audus. Kopš tiem laikiem ūdeņraža peroksīds vēl aizvien ir visiedarbīgākais balināšanas līdzekli. Tā kā pigmentu vielas iespiežas dziļākos emaljas un dentīna slāņos, tika meklēti veidi, kā palielināt ūdeņraža peroksīda absorbciju un iespiešanās spēju. 1918. gadā dr. Abots [Abbot] pirmo reizi balināšanas procesa paātrināšanai izmantoja ļoti intensīvu gaismu, tādējādi atvērdams ceļu zobu balināšanas procedūrai ārsta kabinetā.

Zobu balināšana ir oksidācijas un redukcijas process, kurā oksidējošās vielas – brīvie radikāļi, kam ir nesapāroti elektroni, kas viegli reducējas, – viegli iespiežas balināmajā materiālā. Balinot zobus, kā oksidējošo vielu mēs izmantojam ūdeņraža peroksīdu, kas sašķeļas divos brīvajos radikāļos – HO2 (hidroperoksīdi) un O2 (skābeklis). Šie radikāļi ir ļoti aktīvi, tāpēc brīvi pārvietojas starp mikroskopiskiem zoba emaljas pavedieniem un var iespiesties dentīnā, sašķeļot lielmolekulārus pigmentu savienojumus mazākos, kuri mazāk atstaro gaismu.

Uz zobu virsmas esošās organiskās vielas (zobu aplikums) traucē oksidācijas reakcijai, bet fermenti šo reakciju maina, ievērojami samazinot brīvo radikāļu daudzumu, tādējādi zobi mazāk un lēnāk izbālē. Tādēļ, lai sasniegtu vēlamo zobu balināšanas rezultātu, ir svarīgi to darīt tikai tīriem zobiem. Tātad vispirms nepieciešama profesionāla mutes higiēna, pēc kuras ir redzama zoba dabīgā krāsa, un pēc precīzas toņa noteikšanas mēs viegli piemeklēsim vispiemērotāko zobu balināšanas veidu.

Zobu balināšanas procesā ļoti svarīgs ir tā saucamais piesātinājuma punkts, kad, turpinoties oksidācijas procesam, zobs vairs nebalē, jo ir sašķelti visi pigmentu savienojumi. Tālāk sāk irt zoba emaljas un dentīna organiskās struktūras. Tā var notikt, ja zobi tiek balināti bez zobārsta konsultācijas vai neievērojot viņa ieteikumus attiecībā uz balināšanas ilgumu un vielām, kā arī tad, ja zobi tiek balināti bez mēra, ar pārāk stipras koncentrācijas vielām, kas iegādātas bez zobārsta ziņas. Ja, balinot zobus, tie vairs nekļūst baltāki, ir sasniegts piesātinājuma punkts un balināšanas procedūru vajadzētu beigt.

Pirms zobu balināšanas obligāti konsultējieties ar mūsu zobārstu. Konsultācijas laikā ne vien noteiksim jūsu zobu krāsas izmaiņu iemeslus, bet arī precizēsim, kas jums labāk derēs: zobu balināšana vai citas zobārstniecības procedūras.

Konsultācijas laikā novērtēsim arī jūsu smaidu saskaņā ar estētiska smaida kritērijiem. Piemēram, cik zobu redzams, kad smaidāt, vai jums nav estētisku smaganu defektu (smaganu līnijas nevienmērīgums, smaidot redzams daudz smaganu u. tml.). Pēc zobu izbalināšanas tādus defektus ir vieglāk pamanīt, tāpēc, lai radītu pievilcīgu smaidu, var būt nepieciešamas papildu korekcijas procedūras.

Novērtējot jūsu smaidu, konstatēsim, vai balināmo zobu virsmas nav kariesa bojātas. Tādas zobu starpas var būt tumšākas, tādēļ arī zobi izskatās ne tik balti. Zobi var izskatīties tumšāki arī tumšu restaurācijas materiālu vai senu plombu dēļ. Tā kā kompozīta plombas vai keramikas kroņi neizbālē, bet tumšas restaurācijas balināmo zobu zonā padara tos tumšākus, pēc zobu balināšanas var nākties tās mainīt, lai plombas saderētu ar baltākiem zobiem.

Ja jūsu zobu kakliņi ir atkailināti vai ir atklātas zobu saknes, balināšanas laikā zobi var būt jutīgi. Tādēļ labāk izvēlieties zobu balināšanu zobārsta kabinetā, kur zobu kakliņus pirms procedūras pārklāsim ar aizsargmateriālu. Zobu jutīguma iemesls balināšanas laikā var būt arī senas, caurlaidīgas restaurācijas. Svarīgi ir arī tas, ka zobu saknes bālē lēnāk nekā kroņi, tāpēc, ja zobu kakliņi ir atkailināti, zobi pie tiem var palikt tumšāki. Ja uz jūsu zobiem ir redzami balti plankumiņi vai zobi ir ar fluorozi, atcerieties, ka tie neizbālēs. Uzreiz pēc balināšanas tādi zobi var būt pat raibāki, taču, kad zobi būs izbalējuši, plankumiņi būs mazāk pamanāmi.

Katra pacienta gadījums ir individuāls, tādēļ konsultācija pirms balināšanas ir obligāta.

Konsultācijas laikā uzzināsiet:

• Kurš balināšanas veids ir vispiemērotākais, ņemot vērā jūsu zobu stāvokli, gaidas, finanšu resursus un dzīvesveidu.
• Vai pirms zobu balināšanas nav vajadzīgas citas zobārstniecības procedūras, lai jūs varētu izvairīties no iespējama zobu jutīguma vai sliktākiem balināšanas rezultātiem.
• Vai pēc zobu balināšanas nevajadzētu veikt citas zobārstniecības procedūras, lai jūs varētu priecāties par smaidu, kādu vēlaties.
• Uz kādu balināšanas rezultātu varat cerēt pēc procedūras.

Ar klīniskajiem pētījumiem nav pierādīts zobu balināšanas drošums bērna gaidīšanas un barošanas ar krūti laikā, tāpēc nerekomendējam to darīt grūtniecības laikā. Nerekomendējam balināt zobus arī tad, ja jums vēl nav 18 gadu, jo nav pietiekami daudz klīnisko pētījumu, ar kuriem būtu ticami noteikta šādas procedūras droša gaita gados jaunākiem pacientiem.

Ja jūsu smaganas nosedz pārāk daudz zoba virsmas (citiem vārdiem to sauc par smaganu smaidu), zobi izskatās īsi. Pēc to izbalināšanas nestandarta smaids kļūs vēl uzkrītošāks. Pēc balināšanas vairāk iezīmējas arī smaganu līnijas nevienmērīgums. Tādos gadījumos pirms zobu balināšanas iesakām veikt smaganu korekcijas procedūras.

Atsevišķos gadījumos periodontāla vai endodontāla ārstēšana var būt nepieciešamāka nekā zobu balināšana. Pie tādiem gadījumiem pieder zobu traumas, kuru dēļ zobs var būt tumšāks neatkarīgi no tā, vai pulpa saglabājusies dzīva vai nē. Ja atsevišķi zobi ir tumšāki endodontālas ārstēšanas dēļ, rekomendējam zobu papildu iekšējo balināšanu.

Ja vēlaties ātru un optimālu rezultātu, piedāvājam izmēģināt zobu balināšanas sistēmu „Zoom!”. Tā ir droša un efektīva procedūra, kas ilgst pusotru stundu. Tās laikā, aizsargājot smaganas ar speciālu materiālu, uz zobiem uzklājam balinošo vielu, kuras sastāvā ir 6 % ūdeņraža peroksīds, kas tiek aktivizēta 4 reizes pa 15 minūtēm ar redzamu, 404–500 nm zilo gaismu.

Balinošās vielas pH ir sārmains. Sārmainā vide pastiprina ūdeņraža peroksīda šķelšanās ķīmisko reakciju, tāpēc balināšana notiek straujāk, acīmredzams rezultāts tiek sasniegts salīdzinoši īsā laikā un netiek bojāta zobu emalja.

„Zoom!” sistēmas galvenā priekšrocība ir tāda, ka tā ir piemērota arī klīniskām situācijām, kurās citas zobu balināšanas metodes var būt mazāk efektīvas, piemēram, lai likvidētu tumšus emaljas plankumus, kas radušies smēķēšanas vai pārmērīgas kafijas lietošanas dēļ, lai balinātu „tetraciklīna zobus”, lai balinātu zobus, kam ir ļoti izteikta caurspīdīga emaljas mala un tādēļ zobi iegūst pelēcīgu toni, kā arī citos gadījumos.

Kādos gadījumos zobu balināšanas sistēma „Zoom!” ir vispiemērotākā

• Ja vēlaties ātru un izteiktu rezultātu vienas vizītes laikā, kas ilgst pusotru stundu. Balinot zobus ar kapēm, tādu rezultātu sasniegsiet 10–14 dienu laikā, bet, darot to ar lāzera procedūrām, – divās dienās.
• Ja zobi ir tumšākā tonī, ļoti labi izbālē emaljas pigmenta plankumi, kas radušies smēķēšanas vai pārmērīgas kafijas lietošanas dēļ. Jau pēc vienas procedūras jūsu zobi kļūs gaišāki par 5–8 toņiem pēc „Vita” krāsu skalas.
• Ja ir „tetraciklīna zobi”, lai likvidētu to nevienmērīgo pelēcīgo toni, var būt nepieciešams pat pusgads, balinot zobus ar kapēm pēc attiecīgā protokola. Tādus zobus izbalinot ar lāzeru, iegūtais rezultāts var būt neapmierinošs.
• Ja vēlaties vienādot zobu krāsu, kad zobi ir ar fluorozi. Tādu zobu emalja ir nevienmērīgā baltā krāsā, plankumaina: dažas zoba vietas ir stipri baltākas par citām. Tādā gadījumā, lai vienādotu krāsu, tumšākās vietas ir stipri jāizbalina, un tam vispiemērotākā ir „Zoom!” sistēma.
• Ja vēlaties nomaskēt priekšējo zobu kožamās malas caurspīdīgo emalju, kura ir pelēcīga, un platākas caurspīdīgās zonas dēļ zobi izskatās pelēcīgāki. „Zoom!” sistēmas balinošā viela ir bagātināta ar minerālvielām, kas iekļūst dziļākos emaljas slāņos kopā ar balinošajiem komponentiem, nomaskējot krāsas neviendabīgumu.

Ja esat izvēlējušies zobu balināšanu ar kapēm, pirmās vizītes laikā noņemam zobu nospiedumus. Pēc tiem izgatavojam individuālas kapes, kurās ieliekam balinošo vielu – 10–16 % karbamīda peroksīdu. Tas ir ūdeņraža peroksīds, kas sašķelts karbamīda kristālos. Pateicoties ilgākam iedarbības laikam, karbamīda peroksīds balina zobus lēnāk nekā tīrs ūdeņraža peroksīds. 1 % ūdeņraža peroksīdam atbilst 2,765 % karbamīda peroksīds. Šo īpašību dēļ karbamīda peroksīds ir visbiežāk izmantojamā aktīvā viela, balinot zobus ar kapēm.

Dienā kapes ar balinošo vielu jānēsā vidēji pa 2–4 stundām vai tās jāuzliek uz nakti. Parastais zobu balināšanas ar kapēm cikls ir 10 dienas.

Zobu balināšana ar lāzeru ir viens no visprogresīvākajiem, efektīvākajiem un drošākajiem zobu balināšanas veidiem. Lāzera monohromiskās īpašības un speciāla sastāva gels ļauj droši, ātri un efektīvi izbalināt zobus viena vai dažu apmeklējumu laikā.

Izmantojot „Vita” krāsu skalu, nosakām zobu krāsu pirms balināšanas. Lai procedūras laikā ūdeņraža peroksīds nenonāktu uz smaganām, pārklājam tās ar speciālu aizsargmateriālu. Ar to pārklājam arī zobu virsmas, ja ir atsegti zobu kakliņi, vērojamas emaljas erozijas. Zobu balināšanas ar lāzeru laikā uzklājam uz tiem 25–45 % ūdeņraža peroksīdu, ko aktivizējam ar lāzeru. Tā stari paātrina ķīmisko oksidācijas reakciju, un zobi izbalē ātrāk.

LaserSmile™ (Biolase, ASV) izmanto vienu no visprogresīvākajām zobu balināšanas tehnoloģijām TCIA™ (Target Chromophore In-Phase Accelerated-Activation). LaserSmile™ lāzera enerģiju absorbē speciālas balinošajā vielā esošas daļiņas, kuras paātrina 38 % ūdeņraža peroksīda sašķelšanos brīvajos radikāļos, un tādējādi saīsinās procedūras laiks. Turklāt balinošā viela ar zobu kontaktē tikai 16–32 minūtes, tāpēc ļoti samazinās risks kaitēt zoba audiem. Balināšana ar lāzeru ir droša arī tādēļ, ka, balinošo vielu aktivizējot ar lāzeru, neizdalās siltums, tāpēc zobi ir mazāk jutīgi un samazinās risks kaitēt zoba pulpai.

Zobu balināšanas veiksme un rezultāts ir atkarīgi no balinošās vielas spējas iespiesties pigmentu vielās, kuras iesūcas zoba audos un paliek tajos pietiekami ilgi, lai tiktu oksidētas pigmentu saturošas molekulas. Balināšanas laikā zoba virsma kļūst nedaudz sausāka, tāpēc pēc procedūras izvairieties no tumšiem, krāsojošiem ēdieniem un dzērieniem vai lietojiet tos caur salmiņu. Sasniedzot optimālo zobu baltumu, lai izvairītos no ievērojamas un straujas zoba krāsas atgriešanās sākotnējā stāvoklī, atkārtojiet balināšanu ar kapēm ik pa 6 mēnešiem, bet balināšanu ar lāzeru – ik pa 1–1,5 gadam.